Latvijas ceļu satiksmes uzraudzība piedzīvo arvien straujāku tehnoloģisko attīstību, un ātruma kontroles pasākumi kļūst par ikdienu lielākajai daļai autovadītāju.
Šī tendence uzrāda reālus uzlabojumus kopējā drošības situācijā. Lai gan pārkāpumu statistika joprojām saglabājas salīdzinoši augstā līmenī un valsts budžetā nonāk miljoniem eiro lielas soda naudas, drošības eksperti norāda uz galveno ieguvumu – vietās, kur darbojas stacionārie vai vidējā ātruma kontroles radari, būtiski sarūk tieši traģisko ceļu satiksmes negadījumu skaits.
Statistika par pārkāpumiem un ieņēmumiem
Gada griezumā stacionārās mērierīces Latvijā fiksē iespaidīgu skaitu pārkāpumu – vidēji ap 200 000 gadījumu, kad pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters informē, ka aizvadītajā gadā autovadītāji par šādiem pārkāpumiem soda naudās kopumā samaksājuši 8,5 miljonus eiro.
Mālmeisters uzsver, ka CSDD pārraudzībā esošie 100 stacionārie radari savu funkciju pilda jau vairākus gadus un to pienesums satiksmes drošībai nav noliedzams. Radaru tīkls sākotnēji tika stratēģiski izveidots tā sauktajos “melnajos punktos” – bīstamākajos ceļu posmos, kur iepriekš tika reģistrēts vislielākais negadījumu skaits. Pateicoties šai kontrolei, šajās specifiskajās vietās satiksme ir kļuvusi mierīgāka un drošāka.
Vietas, kur šoferi grēko visbiežāk
Analizējot datus par pagājušo gadu, izgaismojas konkrēti ceļu posmi, kuros fiksēts lielākais pārkāpēju skaits:
Autoceļš A8 (Rīga–Jelgava–Meitene): 36. kilometrā fiksēts absolūts rekords – gandrīz 22 500 pārkāpumu. Šis posms joprojām ir kritisks punkts autovadītāju disciplīnas ziņā.
Šoseja A1 (Rīga–Ainaži): Pie 82. kilometra reģistrēti vairāk nekā 15 000 ātruma pārsniegšanas gadījumu.
Atkal autoceļš A8: Tā 31. kilometrā konstatēti vēl 13 500 pārkāpēju, ierindojot šo šoseju saraksta augšgalā.
Rīga, Juglas iela: Pilsētas vidē šis fotoradars ir viens no “ražīgākajiem”, pērn fiksējot gandrīz 13 000 pārkāpumu.
Vidējā ātruma kontroles sistēmu attīstība
Līdztekus stacionārajiem radariem, Latvijā tiek aktīvi paplašināts vidējā braukšanas ātruma kontroles tīkls. “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) pārstāve Anna Kononova skaidro, ka pēc veiksmīgā 16 posmu ieviešanas perioda šobrīd tiek sākta nākamā kārta, pievienojot vēl 17 jaunus posmus.
Galvenais novērojums šajos posmos ir satiksmes plūsmas stabilizēšanās. Autovadītāji retāk izvēlas veikt bīstamus apdzīšanas manevrus un kopumā ievēro vienmērīgāku tempu. Statistika apstiprina, ka šāda pieeja efektīvi mazina negadījumus ar smagām sekām – bojāgājušajiem un smagi cietušajiem, jo tiek kontrolēts nevis viens mirklis, bet viss ceļa posms.
Pareiza rīcība radaru darbības zonā
Speciālisti aicina autovadītājus neizmantot “agresīvās bremzēšanas” taktiku, ieraugot radaru. Strauja ātruma samazināšana tieši pirms ierīces vai nepamatoti lēna braukšana rada nevajadzīgu spriedzi, veicina kolonnu veidošanos un patiesībā mazina drošību uz ceļa.
Svarīgi atcerēties, ka mērierīcēm ir noteikta tehniskā kļūda, kas tiek ņemta vērā par labu autovadītājam. Tāpat arī automašīnu spidometri lielākoties ir kalibrēti tā, lai uzrādītu nedaudz lielāku ātrumu nekā faktiskais, tādēļ panikai pie stūres nav nekāda pamata, ja vien tiek ievēroti noteikumi.
